Šeit apkopoti raksti par banku sistēmu drošību, pikšķerēšanas novēršanu un personas datu aizsardzību tiešsaistē. Lasiet, lai izprastu konkrētus riskus.
Resursu apskats studentiem, kuri vēlas saprast reālos draudus
Daudzi studenti uzskata, ka viņu konti ir pārāk maznozīmīgi, lai tos uzlauztu. Šis raksts izskaidro, kāpēc tā nav taisnība un kādi resursi palīdz saprast reālos riskus.
Fakti un rīki, lai studenti patstāvīgi izvērtētu savus ieradumus
Mīts par pilnīgi drošu banku lietotni publiskajā tīklā joprojām dzīvo studentu vidū. Šeit ir konkrēti fakti un rīki, kas palīdz pieņemt informētu lēmumu.
Bezmaksas rīki un skaidrojumi studentiem, kas vēlas aizsargāt savus kontus
Gara parole nav tas pats, kas droša parole. Šis resursu apskats izskaidro atšķirību un norāda uz bezmaksas rīkiem, kas padara ikdienu drošāku bez lielām pūlēm.
Pirms
Pēc
Latvijā un plašāk Eiropā finanšu kiberkrāpšana pieaug. Šie skaitļi parāda, kāpēc zināšanas par banku drošību nav papildu, bet pamata prasme.
4 no 5
Uzbrukumi pa e-pastu
Lielākā daļa finanšu krāpšanas gadījumu sākas ar pikšķerēšanas vēstuli, nevis tehniskiem uzlaušanas rīkiem.
72h
Vidējā atklāšanas kavēšanās
Trīs dienas vidēji paiet, līdz lietotājs pamana neatļautu piekļuvi savam kontam.
1 no 3
Atkārtoti upuri
Viens no trim krāpšanas upuriem pakļaujas atkārtotam uzbrukumam nākamo divpadsmit mēnešu laikā.
18 min
Vidējā reakcija uz incidentu
Ātra rīcība ierobežo zaudējumus — apmācīts lietotājs parasti reaģē trīsreiz ātrāk nekā neapmācīts.
Tonakeruba apkopo un publicē rakstus par digitālās banku drošības tēmu, pamatojoties uz reāliem incidentiem, regulatoru ziņojumiem un speciālistu viedokļiem. Šis digest nav rakstīts kā teorētisks pārskats — katrs materiāls saistīts ar konkrētu problēmu, ko tiešsaistē sastop parasts bankas klients.
Raksti paredzēti ikvienam, kurš lieto internetbanku vai mobilās bankas lietotni. Nav nepieciešamas IT zināšanas — tikai vēlme saprast, kā darbojas krāpnieki un kur ir jūsu kontrole.